Logu vēsture


anons



Logi – elementāra un svarīga mājokļa sastāvdaļa, kuru pat mazs bērns neaizmirst attēlot, kad zīmē mājiņu. Bet vai logi vienmēr ir bijuši tādā izskatā, kādā mēs tos esam pieraduši redzēt? Pastāv viedoklis, ka logi ir tik pat seni, cik seni ir cilvēku rokām būvētie mājokļi. Tomēr pirmajiem mājokļiem logu nebija vispār. Senos laikos mājās tika veidotas atveres zem jumta, lai telpā iekļūtu gaisma un gaiss, kā arī tādēļ, lai varētu sadzirdēt to, kas notiek uz ielas. Vēlāk sāka izbūvēt atveres sienās acu līmenī. No šī brīža arī aizsākas ilgā un interesantā logu vēsture.

Pirmie logi vai kā viss aizsākās

Pirmās celtnes, kurās tika izveidotas lielas atveres sienās, kas nedaudz līdzinājās mūsdienu logiem, bija seno romiešu pirtis. Šādu lēmumu bija pieņēmuši arhitekti, lai mitrajās un smacīgajās romiešu pirts telpās ieplūstu svaigs gaiss, un lai tur būtu pietiekami gaišs. Vēlāk šo ideju daļēji pārnesa uz dzīvojamajām telpām. Dzīvojamo māju sienās sāka izbūvēt taisnstūra veida atveres, kuras, atkarībā no laika apstākļiem, aizklāja ar audumiem vai dzīvnieku ādām. Uz šādām atverēm mēdza arī uzstiept tā saucamo „vērša pūsli” – plānu plēvi, ko ieguva, noņemot vēderplēvi no dzīvnieka vēdera dobuma. Šis materiāls varēja labi laist cauri gaismu, aizturēt vēju un aukstumu. Šāda veida logus lietoja līdz pat viduslaikiem.

Kādi bija pirmie stikli?

Pirmie logi ar stikliem parādījās Romas Impērijas laikā. Šādu greznību gan varēja atļauties tikai valdnieki un ļoti bagāti pilsoņi. Tā laika logi bija pavisam mazi, stiklotie rāmji tik tikko sasniedza izmērus 30 uz 40 cm. Tā laika tehnoloģiskās iespējas nepieļāva lielāku stikla lokšņu izgatavošanu. Stikloto logu rāmju izgatavošana notika sekojošā veidā: ar eļļām piesūcināto loga rāmi iegremdēja karstā viskozā stikla masā, kura piepildīja rāmi no malas līdz malai, līdzīgi ziepju burbulim. Kad rāmi uzmanīgi izcēla, stikls sastinga, nepaspējot pilnībā notecēt. Atšķirībā no mūsdienu stikla, tā laika stikls bija biezs un grumbuļains. Ar laiku stiklotie rāmji kļuva aizvien populārāki, kvalitatīvāki un praktiskāki.

Logu evolūcija Eiropā

Viduslaikos Eiropas dievnamos un pilīs sāka izbūvēt apaļas un pusapaļas formas spraišļotus logus. Vēlāk parādījās Gotiskais stils, logi kļuva šaurāki un augstāki. Par nākošo soli logu attīstības un evolūcijas ceļā kļuva krāsaino stiklu izgatavošana. Tas ļāva daudzveidot tā laika arhitektūru. Renesances laikā logi pārsvarā bija taisnstūra veidā, bet rāmji tika apdarināti ar visneiedomajākajiem dekoratīvajiem elementiem. Renesanses laikā radās arī īpašs loga veids, kuru nosauca tā radītāja – izcilā itāļu arhitekta Andrea Palladio vārdā. Pallādija logi sastāv no trim blakus esošām ailēm, no kurām vidējās augšdaļa ir arkveida formā. Līdzīgi logi kļuva par galveno dekoratīvo eksterjera elementu gan dzīvojamajās, gan nedzīvojamajās mājās. Klasicisma laika arhitektūrā logi kļuva dizainiski vienkāršāki un praktiskāki lietošanā. Logu ailes tika aizpildītas ar vienkāršiem iestiklotiem rāmjiem bez jebkādiem dekoratīviem elementiem. Tieši tie arī kļuva par mūsdienu logu prototipiem.

Mūsdienu logi

Logiem, kurus lietojam šodien, ir sarežģīta tehniska konstrukcija. Tiem tiek izvirzītas diezgan augstas prasības: labs ārējais izskats, ērta lietošana, aizsardzība pret aukstumu un trokšņiem. Neskatoties uz tik ilgu vēsturisku attīstības ceļu, gribas ticēt, ka logu evolūcija vēl turpinās, un vispilnīgāko logu mēs ieraudzīsim jau tuvākajā nakotnē.