Stikla paketes anatomija


anons



Stikla pakete – tas nav viss logs, kā daudzi kļūdaini iedomājas, un nav tikai stikls logā. Tās konstrukcija sastāv no diviem, trim vai četriem stikliem, starp kuriem ir atstarpes vai, kā tās sauc speciālisti, kameras. Stikli ir hermētiski savienoti un nostiprināti rāmī vai vērtnē, kas ļauj ievērojami uzlabot siltuma un skaņas izolāciju.

Stikla paketes konstrukcija.

Jebkura stikla pakete, neatkarīgi no kameru skaita, sastāv no sekojošiem konstruktīviem elementiem:

  • Stikls

Stikla pakešu ražošanā var tikt pielietoti jebkura tipa stikli, bet vislielāko popularitāti ieguvuši selektīvie stikli un stikli ar speciālām īpašībām. Pie tam ļoti svarīgs ir to novietojums stikla paketē. Piemēram, pret sauli aizsargājošie stikli tiek uzstādīti ārpusē, bet selektīvie – stikla paketes iekšpusē.

  • Distances rāmīši

Kalpo arī par savdabīgām tilpnēm absorbentam. Distances rāmīšiem ir izveidotas spraugas vai caurumota perforācija. Tos ražo no cinkota tērauda, alumīnija vai plastmasas.

  • Sausinātāji

Par sausinātājiem izmanto porainas vielas ar dažādām absorbēšanas spējām, kas absorbējot gāzes molekulas, likvidē atlikuma mitrumu stikla paketes iekšpusē.

  • Stikla pakešu hermētiķi

Tie rada šķēršļus tvaika iekļūšanai paketes iekšienē, kurš nosēžoties uz stikliem veido kondensātu, kas, savukārt, ietekmē stikla paketes ilgmūžību, kā arī nodrošina visas konstrukcijas noturību. Jebkura hermētiķa svarīgākie kvalitātes rādītāji ir:

- elastīgums;

- blīvējošās masas biezums un platums;

- saķeres stiprums;

- noturība;

- difūzijas ātrums.

Kvalitatīvās stikla paketēs tiek piemērots divkāršās hermetizācijas princips. Primārais hermētiķis (visbiežāk butils), kura slāņa biezums sastāda tikai desmito daļu no milimetra – ir ūdens tvaikiem nepārvarama barjera, bet tas nevar nodrošināt drošu stikla malu savienojumu. Tieši šim nolūkam arī paredzēts otrais hermētiķa slānis (polisulfīds, poliuretāna vai silikona masa).

  • Inertās gāzes

Inertās gāzes vai arī to maisījumus bieži  izmanto par aizpildījumu starp stikliem. Visbiežāk šim nolūkam tiek izmantots argons vai kriptons. Ar ko uzlabojas loga siltumizolācijas īpašības.

Stikla paketes raksturojumi

Kameru skaits, kas mūsdienu stikla pakešu modeļos mēdz būt no vienas līdz trim, ir vispazīstamākais rādītājs, bet ne pats galvenais stikla paketes kvalitātes un funkcionalitātes rādītājs. Ir arī citi, nozīmīgāki:

  • Stiklu biezums – jo biezāks stikls, jo lielāka tā siltuma izolācijas spēja (tradicionāli logu blokos izmanto stiklus ar 4-6 mm biezumu).
  • Kameru platums – ietekmē skaņas izolācijas raksturlielumus, parasti tas sastāda 12-16 mm;
  • Kameru aizpildījums – aizpildījums ar gaisu ir mazāk efektīvs, nekā aizpildījums ar argonu vai kriptonu.

Lai uzlabotu stikla pakešu īpašības un papildinātu ar jaunām, izmanto arī tāda veida stiklus kā: vitrāžas, matētus, ar spoguļa efektu, tonētus u.tml.