Kāpēc noraso plastikāta logi?

Kāpēc noraso plastikāta logi


anons



Katrs no mums, kam ir uzstādīti plastikāta logi, zina, cik mājīguma un komforta tie ienesuši mūsu mājās. Taču dažkārt patīkamie iespaidi var tikt sabojāti, ja uz loga virsmas telpā parādījies kondensāts. Diemžēl, vairums no mums, neticis skaidrībā par logu svīšanas īstenajiem iemesliem, tūdaļ steidzas vainot visus, kas bija ņēmuši dalību tajā, ka plastikāta logi parādījušies Jūsu mājās. Šajā gadījumā, tiek piemērots visai svarīgs arguments – pirms logu nomaiņas, aizsvīšanas nebija.

Kondensāta veidošanās divi iemesli – mitrums un temperatūra. Citu iemeslu nav, un nevar būt!

Lai arī cik energosaudzīga nebūtu stikla pakete, stikla virsma vienmēr ir bijusi un būs visaukstākais punkts istabā. No kurienes rodas mitrums dzīvojamajās telpās, Jums droši vien ir labi  zināms. Piemēram, personīgi Jūs diennakts laikā, izelpojot, izdalāt apmēram vienu litru ūdens. Pieskaitiet tam istabas augus, ēdienu gatavošanu un citus faktorus.

Tādēļ, lai novērstu plastikāta logu svīšanu, nepieciešams ietekmēt tieši gaisa mitrumu telpā un stikla virsmas temperatūru.

Lai cīnītos ar paaugstinātu gaisa mitrumu, vienīgais līdzeklis ir telpu vēdināšana.

Stikla virsmas temperatūras paaugstināšanu  ievērojami var  ietekmēt pareiza konvekcija telpā. Tādēļ pārbaudiet, kas var kavēt konvekciju, piemēram, dekoratīvi ekrāni uz radiatoriem, biezi, blīvi aizkari, daudz istabas augu uz palodzes.

Atcerieties, ka logu svīšanu ietekmē tikai dzīvojamās telpas mikroklimats.                      

Kondensāta rašanās iemesli

Ūdens pilieni uz logiem – tā ir pazīme paaugstinātam mitrumam telpā. Ja tie novērojami tikai no rītiem, tad tā nav pārāk liela problēma. Bet ja mitrums noturas uz stikla visas dienas garumā – steidzami jāveic pasākumi.

Kondensāts uz logiem var parādīties dažos gadījumos:

  • Nav pietiekama vēdināšana. 
  • Telpā ir zema temperatūra. 
  • Ja palodzes ir pārāk platas, kas traucē siltā gaisa plūsmai no radiatoriem. 
  • Ja uz palodzes ir ļoti daudz puķupodu, kas rada pārmērīgu mitrumu.
  • Ja stikla pakete nav atbilstoša klimatam.
  • Ja logi uzstādīti nekvalitatīvi.
  • Ja māja nav paguvusi izžūt pēc būvdarbu pabeigšanas (parasti pirmo divu gadu laikā) vai arī pēc svaiga remonta.
  • Ja pielietoti nekvalitatīvi būvmateriāli, kas izdala mitrumu.

Cīņas metodes mitruma novēršanai

Lieko mitrumu mājās vislabāk novērš vēdināšana. Pastāvīga gaisa kustība neļauj gaisam sastāvēties pie aukstā loga, atjauno to un izvada lieko mitrumu ārpus ēkas.

Ja vēdināšana “nenostrādā”, cīnīties ar mitrumu var sekojošā veidā:

  • Paaugstināt gaisa temperatūru jebkurā veidā – palielinot radiatorus, nosiltināt māju no ārpuses. Ja pie loga stikla gaiss būs siltāks, mitrums kondensāta veidā neizkritīs.
  • Likvidēt mitruma avotus: izžāvēt pagrabu, saremontēt jumtu.
  • Pārtaisīt nekvalitatīvu logu montāžu un ailu apdari.
  • Sašaurināt palodzes un novākt puķupodus.
  • Stipra sala laikā pielietot papildus siltuma avotu.
  • Rajonos ar bargām ziemām, piekārt blīvus, siltus aizkarus.Aizturot no radiatoriem plūstošo siltumu, tie izveidos pie logiem savu mikroklimatu.
  • Aprīkot logus ar papildus ventilācijas sistēmu.
  • Novietot uz palodzes parastu sveci, kas apsildīs gaisu loga ailē.
  • Novietot mājās ventilatoru, kas vienlaicīgi appūtīs vairākus logus. Tas piespiedīs gaisu kustēties, un pie loga auksto “porciju” sajauks ar siltāku gaisu.  
  • Pielietot konvekcijas ekrānus, kuri silto gaisu no radiatoriem novirzīs uz augšu pie logiem. 
  • Lietot autostiklu kopšanas līdzekļus – pretsvīšanas līdzeklis un aerosols, kas neļauj veidoties kondensātam. 

Līdzekļu izvēle ir ļoti plaša. Tā katrā konkrētā gadījumā ļauj izvēlēties pašu piemērotāko. Jebkurš risinājums var dot labumu un atbrīvot logus no svīšanas, bet māju – no mitruma un pelējuma.